Kas ir emocijas? Nozīme, funkcijas, veidi un emociju regulācija

Vai Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka emocijas pārņem vadību? Tu it kā zini, ka situācija nav tik dramatiska, bet ķermenis jau reaģē: sirds sitas straujāk, balss kļūst asāka, gribas atkāpties, raudāt vai aizstāvēties.

Emocijas ir automātiskas ķermeņa un psihes reakcijas uz situācijām, domām, atmiņām un attiecībām. Tās palīdz saprast, kas ar mums notiek, kas mums ir vajadzīgs, kur ir mūsu robežas un kā reaģēt uz apkārtējo pasauli.

Īsumā: emocijas nav “labas” vai “sliktas”. Tās ir signāli, kas palīdz orientēties sevī, attiecībās un dzīves situācijās. Jo precīzāk spējam emocijas atpazīt un nosaukt vārdos, jo vieglāk tās regulēt.

Šajā rakstā vienkāršā valodā apskatīsim:

• kas ir emocijas;

• kā tās rodas;

• kāpēc tās ir vajadzīgas;

• kādas emocijas pastāv;

• kāpēc nav “sliktu” emociju.

Kas ir emocijas?

Vienkāršāk sakot, emocijas ir veids, kā ķermenis un psihe mums paziņo: “Šī situācija man ir nozīmīga.” Tās var būt saistītas ar drošību, tuvību, zaudējumu, robežām, vajadzībām vai pieredzi, kuru vēl neesam līdz galam apzinājušies.

Katras emocijas pamatā ir noteikta funkcija. Piemēram:

• bailes gatavo bēgšanai vai aizsardzībai;

• dusmas palīdz aizstāvēt robežas;

• skumjas palīdz samierināties ar zaudējumu;

• prieks stiprina attiecības un motivē atkārtot vērtīgu pieredzi.

Tāpēc emocijas nav jāuztver kā vājums. Tās ir informācija. Mēs ne vienmēr varam izvēlēties, ko sajutīsim, bet varam mācīties saprast, ko šī sajūta mums mēģina pateikt.

Kā rodas emocijas?

Lai gan emocijas bieži šķiet spontānas, tām parasti ir sava iekšējā loģika. Emociju ietekmē ne tikai pati situācija, bet arī mūsu iepriekšējā pieredze, domas, ķermeņa stāvoklis un tas, kā mēs notikušo interpretējam.

Vienkāršoti emociju rašanās cikls izskatās šādi: situācija → ķermeņa reakcija → emocija → doma vai interpretācija → uzvedība.

Piemēram, partneris neatbild uz ziņu. Viens cilvēks var nodomāt: “Droši vien viņš ir aizņemts,” un justies samērā mierīgi. Cits var nodomāt: “Viņš mani ignorē,” un sajust trauksmi, dusmas vai skumjas.

Situācija ir viena un tā pati, bet emocionālā pieredze var būt pilnīgi atšķirīga, jo atšķiras interpretācija.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc emociju izpratne ir tik svarīga: tā palīdz pamanīt ne tikai to, ko jūtam, bet arī to, kā mēs paši sev izskaidrojam notiekošo.

Jo labāk spējam nosaukt savas emocijas vārdos, jo vieglāk tās regulēt. Ja es saprotu, ka jūtu nevis “kaut ko sliktu”, bet, piemēram, vilšanos, kaunu, bailes vai aizvainojumu, man jau ir vairāk skaidrības par to, kas ar mani notiek.

Kāpēc emocijas ir vajadzīgas?

Dažreiz cilvēki saka: “Es gribētu vispār neko nejust.” Parasti aiz šī teikuma slēpjas nogurums no pārāk intensīvām vai nesaprastām emocijām. Taču dzīve bez emocijām nebūtu vieglāka — tā būtu daudz tukšāka un neskaidrāka.

Emocijas palīdz:

• pieņemt lēmumus;

• pamanīt briesmas;

• veidot attiecības;

• saprast savas vajadzības;

• mācīties no pieredzes;

• motivēt rīcību.

Pat nepatīkamas emocijas pilda svarīgas funkcijas.

·       Trauksme brīdina par iespējamiem draudiem.

·       Dusmas signalizē, ka robežas ir pārkāptas.

·       Skumjas palīdz pielāgoties zaudējumam.

·       Kauns palīdz saprast sociālās normas.

·       Vaina motivē labot nodarīto.

Emocijas nav mūsu ienaidnieks. Tās ir signāli, kas palīdz orientēties sevī, attiecībās un pasaulē.

Cilvēkiem, kuri pamazām apgūst emociju regulāciju, parasti kļūst vieglāk pārvarēt ikdienas stresu, konfliktus un dzīves pārmaiņas. Tas nenozīmē, ka viņi nejūt grūtības. Tas nozīmē, ka viņiem ir vairāk iekšējo instrumentu, kā ar tām būt.

Katra emocija pilda noteiktu funkciju. Grūtības parasti sākas tad, ja emocijas ignorējam, apspiežam vai nesaprotam, ko tās mēģina mums pateikt.

Emociju funkcijas

Kopumā emocijas palīdz mums četros veidos:

1.     tās dod informāciju par mūsu vajadzībām, robežām un vērtībām;

2.     tās sagatavo ķermeni rīcībai;

3.     tās palīdz komunicēt ar citiem;

4.     tās palīdz mācīties no pieredzes un pielāgoties.

1. Informē mūsu prātu

Emocijas palīdz saprast, kas mums ir svarīgs. Dusmas var parādīt, ka robežas ir pārkāptas. Skumjas var norādīt uz zaudējumu. Trauksme var brīdināt, ka kaut kas šķiet nedrošs vai neskaidrs.

2. Sagatavo ķermeni rīcībai

Emociju laikā mainās elpošana, pulss, muskuļu tonuss un hormonu līmenis. Tieši tāpēc emocijas nav tikai “galvā” — tās piedzīvo viss ķermenis.

3. Palīdz komunicēt

Emocijas ir arī komunikācijas veids. Citi cilvēki tās pamana mūsu balsī, sejas izteiksmē, skatienā, pozā un attālumā, kādu izvēlamies.

4. Veicina mācīšanos, pielāgošanos

Smadzenes labāk atceras emocionāli nozīmīgus notikumus. Tāpēc emocijas palīdz mācīties: mēs atceramies, kas bija droši, kas sāpīgi, kas iepriecināja un no kā turpmāk jāuzmanās.

Ja emocijām nebūtu nozīmes, tās nebūtu saglabājušās cilvēka attīstības gaitā. Jautājums nav par to, kā no emocijām atbrīvoties. Jautājums ir — vai mēs spējam iemācīties saprast to valodu?

Emocijas var mācīties apzināties dažādos veidos: sarunās, psihoterapijā, pie psihologa, izmantojot emociju apli, rakstot emociju dienasgrāmatu vai piedaloties izglītojošos kursos. Svarīgākais nav viena “pareizā” metode, bet tas, vai tā palīdz Tev kļūt mierīgākam, skaidrākam un godīgākam pret sevi.

Kā iedala emocijas?

Uz jautājumu “Kā Tu jūties?” daudzi automātiski atbild: “Normāli.” Dažreiz tas tiešām nozīmē, ka viss ir kārtībā. Taču reizēm “normāli” ir vārds, aiz kura paslēpjas nogurums, spriedze, aizvainojums, vientulība vai trauksme.

Lai emocijas kļūtu saprotamākas, tās vajag pamanīt un nosaukt vārdos. Jo precīzāku vārdu atrodam, jo vieglāk saprast, kas mums patiesībā ir vajadzīgs.

Emocijas var iedalīt dažādos veidos. Šajā rakstā apskatīsim divus vienkāršus un praktiski noderīgus iedalījumus: bioloģiskās un sociālās emocijas, kā arī patīkamās un nepatīkamās emocijas.

Bioloģiskās un sociālās emocijas

Bioloģiskās jeb pamata emocijas ir ātras, automātiskas un cieši saistītas ar izdzīvošanu. Tās palīdz mums reaģēt situācijās, kurās nav daudz laika domāt.

Pie tām parasti pieskaita:

• prieku;

• skumjas;

• bailes;

• dusmas;

• riebumu;

• pārsteigumu.

Sociālās emocijas veidojas attiecībās un palīdz mums saprast, kā esam saistīti ar citiem cilvēkiem. Tās ir svarīgas piederībai, sadarbībai un robežu izjūtai.

Piemēram:

• kauns;

• vaina;

• lepnums;

• greizsirdība;

• skaudība.

Patīkamas un nepatīkamas emocijas

Ikdienā mēs bieži sakām “pozitīvas” un “negatīvas” emocijas. Tomēr precīzāk būtu runāt par patīkamām un nepatīkamām emocijām.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka nepatīkama emocija nav slikta emocija.

Kāpēc?

Dažreiz tieši nepatīkamās emocijas pasaka kaut ko ļoti būtisku:

·      Dusmas var palīdzēt aizstāvēt sevi.

·      Skumjas palīdz pieņemt zaudējumu.

·      Trauksme palīdz pamanīt riskus.

Savukārt patīkamas emocijas ne vienmēr ir noderīgas. Piemēram, pārmērīga pašpārliecinātība var novest pie nepārdomātiem lēmumiem.

Svarīgākais nav izvairīties no nepatīkamām emocijām, bet iemācīties tās saprast.

Patīkamās emocijas, piemēram, prieks, interese, miers, pateicība vai mīlestība, palīdz piedzīvot tuvību, motivāciju un dzīves piepildījumu.

Nepatīkamās emocijas, piemēram, bailes, skumjas, dusmas, skaudība, greizsirdība vai trauksme, var būt grūti izturēt, bet tās bieži mūs sargā, palīdz pamanīt robežas un norāda uz vajadzībām, kuras palikušas nepamanītas.

Vai emocijas vienmēr ir patiesas?

Nē. Emocijas vienmēr ir īstas, bet tās ne vienmēr precīzi atspoguļo realitāti. Tās atspoguļo mūsu subjektīvo pieredzi.

Tieši tāpēc ir svarīgi iemācīties atšķirt:

• situāciju;

• domas;

• emocijas;

• uzvedību.

Šī prasme ir viens no emocionālās kompetences pamatiem.

Iekšējie konflikti

Dažreiz mūsos vienlaikus ir vairākas pretrunīgas emocijas. Viena daļa saka: “Man sāp.” Cita atbild: “Nedrīkst tā justies.” Šāds iekšējais konflikts var radīt spriedzi, trauksmi un nogurumu.

Tāpēc emocijas nav tikai jākontrolē. Tās vispirms ir jāsaprot. Tikai tad mēs varam izvēlēties, kā uz tām reaģēt veselīgākā un sev piemērotākā veidā.

Ja bieži apspied dusmas, kaunies par savām vajadzībām vai satraucies bez skaidra iemesla, iespējams, Tavas emocijas nav “par daudz”. Iespējams, tās vienkārši ilgi nav bijušas sadzirdētas.

Mini vingrinājums: nākamreiz, kad pamani spēcīgu emociju, uzdod sev trīs jautājumus: ko es šobrīd jūtu, kur ķermenī es to jūtu, un ko šī emocija man mēģina pateikt?

Biežākie jautājumi

Vai emocijas var kontrolēt?

Pirmo emocijas vilni mēs parasti neizvēlamies. Taču varam iemācīties regulēt to, kā reaģējam tālāk.

Vai ir sliktas emocijas?

Nē. Ir emocijas, kas ir patīkamas vai nepatīkamas, bet katrai no tām ir sava funkcija.

Vai emocijas var apspiest?

Var, taču ilgtermiņā tas bieži rada vēl lielākas grūtības.

Cik emociju ir cilvēkam?

Precīzs emociju skaits nav vienāds visās teorijās. Bieži runā par pamata emocijām, piemēram, prieku, skumjām, bailēm, dusmām, riebumu un pārsteigumu, kā arī par sarežģītākām sociālām emocijām, piemēram, kaunu, vainu, skaudību vai greizsirdību.

Kā atpazīt savas emocijas?

Sāc ar trim jautājumiem: ko es jūtu, kur ķermenī es to jūtu un kas šo sajūtu varēja izraisīt? Ja emociju ir grūti nosaukt, var palīdzēt emociju aplis vai emociju dienasgrāmata.

Kā atšķiras emocijas un sajūtas?

Ikdienā šos vārdus bieži lieto līdzīgi, taču emocijas parasti apzīmē psiholoģisku reakciju, bet sajūtas var būt arī ķermeniskas, piemēram, saspringums, siltums, smagums vai nogurums. Bieži emocijas un ķermeņa sajūtas parādās kopā.

Noslēgumā

Emocijas nav šķērslis pilnvērtīgai dzīvei. Tās ir viens no galvenajiem veidiem, kā ķermenis un psihe mēģina ar mums sarunāties. Jo labāk iemācāmies emocijas pamanīt, nosaukt un saprast, jo vieglāk kļūst pieņemt pārdomātus lēmumus, veidot veselīgākas attiecības un rūpēties par savu psihisko veselību.

Ja vēlies sākt praktiski, vari izvēlēties vienu vienkāršu soli: šonedēļ pieraksti trīs situācijas, kurās kaut ko spēcīgi sajuti, un pamēģini nosaukt emociju pēc iespējas precīzāk. Tas ir labs sākums ceļam uz lielāku iekšējo skaidrību.

Ja jūti, ka vēlies šo tēmu apgūt dziļāk un praktiskāk, mans online kurss par emocijām ir veidots kā soli pa solim ceļvedis, kas palīdz labāk atpazīt savas emocijas, saprast to nozīmi un iemācīties ar tām būt veselīgākā veidā.