Emocionālais izsīkums
Mēs varam izdegt ne tikai no darba, bet arī no tā, cik daudz pienākumu dzīvē kopumā. Tas var novest līdz emocionālam izsīkumam, kas var izpausties kā hronisks nogurums, kad nav motivācijas darīt neko.
Kā izpaužas emocionālais izsīkums
😡 Ir viegla aizkaitināmība
😮💨 Pat sīki uzdevumi šķiet grūti, tāpēc grūti motivēt sevi, bieža prokrastinācija
😰 bieži pieļaujam neauzmanības kļūdas
🥱 Visu dienu ir nogurums, kā arī miega problēmas
⛔️ Ir bezspēcības izjūta: “ka esmu iesprūdis”.
🥗 Ir apetītes izmaiņas
darba vidē:🪫 Samazinās darba spējas, ir izdegšanas sajūta
⏰ Palielinās darba kavēšana vai prombūtnes laiki
😐 Biežākas komunikācijas kļūdas un konflikti
💬 Nespēja nedomāt par darbu
🫤 Samazinās apmierinātība darbā
🤝 Ir grūtības pieņemt lēmumu
Kur rodas emocionāls izsīkums?
Lai mēs labāk saprastu emocionālā izsīkuma iemeslu, mums jāsaprot, kādas ir emocionālā stresa izpausmes fiziski, emocionāli, uzvedībā un domāšanā.
Emocionāls izsīkums rodas, kad mūsu dzīvē ir pārāk liels distress jeb negatīvais stress - tas nozīmē, ka notikumi, informācija, pienākumi ir vairāk nekā mums ir kapacitāte tos “panest”. Līdz ar to mūsu labsajūta sāk strauji kristies.
Stress mūsos izpaužas šādās formās:
Fiziski: 🫀Paātrinās sirdsdarbība; 🫁 Elpošana kļūst ātra un sekla; 🥵 Svīšana; 💪🏼 Muskuļi saspringst; 😫 Sāpju izjūta pastiprinās; 🤢 Nelabas dūšas izjūta, gremošanas problēmas; 🦠 Imunitātes pasliktināšanās; ⚤ Seksuālo hormonu traucēta darbība.
Emocionāli: 😬 Nervozitāte, nemiers, trauksme; 😡 Viegla aizkaitināmība un dusmu uzliesmojumi.
Uzvedībā: 🥗 Apetītes izmaiņas; 🍷Alkohola pastiprināta lietošana; 🚬 Smēķēšana; 📱telefona atkarība; 🫦 Knibināšanās un nagu graušana; 👯♂️ Socializēšanās mazinās.
Kognitīvi: 🧠 Pasliktinās atmiņa, biežāka aizmāršība; 🧮 Grūti koncentrēties; 💬 Uzmācīgas, negatīvas domas un bažas pastiprinās; 🗯️ Impulsīvi lēmumi vai arī grūti pieņemt lēmumus.
Kāpēc es izjūtu emocionālo izsīkumu?
Mūsdienu cilvēka nervu sistēma nav evolūcijas gaitā attīstījusies tā, lai izturētu tādu informācijas apjomu un notikumu ātrumu, kādā mēs dzīvojam mūsdienu pasaulē. Tas raisa nemitīgu stresu, no kura ir grūtības atbrīvoties.
Kad mums nav atpūtas no stresa, mūsu “cīnies vai bēdz” jeb simpatiskā nervu sistēma ir nemitīgi aktīva. Tāpēc, ka tā visu laiku tiek stimulēta, nav iespējams noslēgt stresa ciklu ar “atpūties vai gremo” jeb parasimpatiskās nervu sistēmas aktivāciju. Līdz ar to mūsu ķermenis neatjauno normālu līdzsvaru.
Tad rodas iesprūšana nemitīgā stresa ciklā, kas rada:
Nogurumu
Miglas sajūtu prātā, līdz ar to grūtības koncentrēties
Disociāciju, nejūtīgumu
Bezcerību
Depresijas simptomus.
Ko es varu ar to darīt?
Svarīgi, lai mēs izturamies iejūtīgi pret sevi. Ja esam nonākuši līdz emocionālajam izsīkumam, tad sevis noniecināšana un sodīšana šo situāciju labāku nepadarīs. Mūsu galvenais uzdevums - meklēt veidus kā nomierināties (aktivizēt parasimpatisko nervu sistēmu), lai noslēgtu stresa ciklu.
Paņem atvaļinājumu jeb ieplāno atpūtu.
Nosaki stresa avotu un mēģini sastādīt plānu, kā to risināsi. Svarīgi, ka nosakām sev prioritātes un mērķi, ko izvirzām ir reāli, nevis pārāk ambiciozi.
Nosaki robežas - visticamāk, ka būs jāiemācās atteikties no pāris lietām. Tāpēc būs jānosaka prioritātes dzīvē atzīstot sev, ka visu nevar paspēt.
Rūpes par sevi - savu ķermeni, izskatu, labsajūtu, ēdienu - var palīdzēt nolikt savas vajadzības priekšplānā. Visticamāk sanācis par tām aizmirst.
Izmēģini relaksācijas tehnikas: (1) Diafragmālā elpošana; (2) Progresīvā muskuļu relaksācija; (3) Vizualizācija; (4) Uzmanības pārslēgšana. Atrodi relaksācijas tehniku, kas tieši Tev palīdz nomierināt savu nervu sistēmu. Vēl var palīdzēt joga, dziedāšana, meditācija, duša, kustība, apskāvieni, smiekli, masāža, elpošanas tehnikas, socializēšanās.
Meklē atbalstu vai palīdzību, ja nespēj tikt galā saviem spēkiem.
