Kādēļ nepieciešams atvaļinājums
Lielākā daļa cilvēku atvaļinājumu gaida ar nepacietību – tā ir iespēja piepildīt sapņus, doties ceļojumos, izrauties no ikdienas rutīnas. Taču ne visiem šī doma izraisa prieku. Daži gadiem ilgi neatpūšas vispār. Citi “atvaļinājumu” pavada, turpinot strādāt. Ja tas kļūst par ieradumu, ir vērts uzdot sev jautājumu: kāpēc man ir tik grūti atpūsties?
Darba dzīve nav sprints – tā ir maratons. Bez atelpas punktiņa arī aizrautīgākais darbaholiķis agri vai vēlu piedzīvo izsīkumu. Mūsu prāts un ķermenis nav radīts nepārtrauktai darbībai.
Kāpēc mēs neizmantojam savus atvaļinājumus?
Daudzi no mums sev neļauj atpūsties, jo tas šķiet nevajadzīgi vai pat biedējoši. Dažiem tas ir uzvedības modelis, ko pārņēmuši no vecākiem. Citi uzskata, ka tikai nemitīgi strādājot iespējams izveidot veiksmīgu karjeru. Bet arī vismotivētākie un talantīgākie “darba zirgi” vienā brīdī sāk kļūdīties, zaudē koncentrēšanās spējas, un kopējā darba kvalitāte krītas.
Kāpēc atvaļinājums ir būtisks?
Atpūta nav luksuss – tā ir nepieciešamība. Atvaļinājums palīdz “pārstartēt” nervu sistēmu, samazina stresu, uzlabo miegu, attiecības un kopējo labsajūtu.
Pētījumi rāda:
Regulāri atvaļinājumi samazina sirds un asinsvadu slimību risku līdz pat 30%.
Vīnes Universitātē secināts, ka pēc atvaļinājuma cilvēkiem ir mazāk stresa izraisītu fizisku sūdzību (piemēram, galvassāpes, muguras sāpes, sirds ritma traucējumi).
ASV pētījumā atklāts, ka sievietes, kuras regulāri atpūšas, ir apmierinātākas laulībā un jūt mazāku depresijas līmeni.
Turklāt atvaļinājums var kļūt par brīdi, kad atkal sajūtam sevi – savu būtību, radošumu, sajūtas, vēlmes. Bez regulāras apstāšanās dzīve pārvēršas automātiskā “dari-dari” režīmā, kurā vairs nepajautājam sev: “Kāpēc es vispār strādāju?”
Kā saprast, ka vajadzīgs atvaļinājums?
Palielinās kļūdu skaits darbā
Zūd prieks un aizrautība
Pieaug trauksme, dusmas, vilšanās sajūtas
Attiecībās iestājas spriedze
Pazeminās imunitāte vai pastiprinās hroniskas saslimšanas
Tie ir signāli, ka nepieciešama pauze. Ne tikai ķermenim, bet arī psihei.
Ko darīt, ja darba devējs nevēlas dot atvaļinājumu?
Iespējams, šķiet, ka atteikties no atvaļinājuma nāk par labu darba devējam, bet tas ir īstermiņa domāšana. Pētījumā ar Ernst & Young darbiniekiem secināts, ka par katrām 10 papildu atvaļinājuma dienām darba sniegums uzlabojas par 8%.
Boston Consulting Group savukārt atklāja, ka profesionāļi, kuri regulāri dodas atpūtā, ir produktīvāki un inovatīvāki nekā tie, kuri strādā bez pārtraukuma.
Ja nav laika pilnam atvaļinājumam – meklē citus risinājumus
Paildzini brīvdienas par 1–2 dienām
Plāno “mini atvaļinājumus” ik pa laikam
Atvienojies no darba čatiem un e-pastiem atvaļinājuma laikā
Ieplāno fiziskās aktivitātes dabā
Atrodi vietu, kur var uzlādēties emocionāli – ar draugiem, ģimeni vai vienatnē
Ja nespēj pilnībā atslēgties, strādā daļēji – bet izvērtē, vai tas palīdz atpūsties vai tikai paildzina nogurumu.
Kāpēc cilvēki izvairās no atvaļinājuma?
Darbs ir kļuvis par lielu identitātes daļu, robežas ar vaļasprieku izplūst.
Vadītājs neuzticas komandai.
Bažas par ienākumu samazināšanos.
Bailes zaudēt darbu vai “izkrist no aprites”.
Atpūta atgādina par neatrisinātām problēmām privātajā dzīvē.
Mājās cilvēks nejūtas labi vai jūtas vientuļš.
Iziešana no rutīnas rada stresu.
Bailes, ka citi pamanīs, ka “bez tevis viss funkcionē labi”.
Kad atvaļinājums nav izvēle, bet pienākums
Ja ārējo apstākļu dēļ esi “piespiests” atpūsties, centies izmantot šo laiku sev. Sākumā var šķist grūti, bet bieži vien cilvēki, kuri sākumā negribēja atvaļinājumu, beigās to novērtē visvairāk.
Ieteicamās aktivitātes:
· Satikšanās ar draugiem vai ģimeni
· Pastaigas dabā vai ūdens aktivitātes
· Grāmatu lasīšana vai filmu skatīšanās
· Ēšana ārpus mājas – vienatnē vai ar mīļajiem
· Fiziskas aktivitātes, kas sagādā prieku
Noslēgumā – kā sākt darbu pēc atvaļinājuma?
Neuztraucies, ja pirmajās dienās pēc atgriešanās esi mazāk produktīvs. Atgriešanās darba režīmā notiek pakāpeniski – ļauj sev šo pāreju. Sāc ar vieglākiem uzdevumiem un dari tos, kas iedod ritmu.
Un vēl – pētījumi rāda, ka desmitā atvaļinājuma diena ir tā, kurā atslābums ir visizteiktākais. Tāpēc reizi gadā ieteicams ņemt vismaz divu nedēļu ilgu atvaļinājumu.
