Emocijas - kādēļ tām pievērst uzmanību?
Emocijas ir ķermeņa, prāta un uzvedības reakcijas uz iekšējiem vai ārējiem notikumiem, kuri mums šķiet nozīmīgi. Tās var rasties kā atbilde uz konkrētu situāciju, domu, atmiņu, attiecību pieredzi vai vajadzību, kas šobrīd ir apmierināta vai apdraudēta.
Vārds “emocijas” cēlies no latīņu valodas emovere - satraukt, saviļņot, iekustināt. Tas ļoti precīzi raksturo emociju būtību: emocijas mūs iekustina. Tās dod signālu, ka kaut kas mūsu iekšējā vai ārējā pasaulē prasa uzmanību.
Īsumā: emocijas nav labas vai sliktas. Tās ir signāli, kas palīdz saprast, kas ar mums notiek, kas mums ir svarīgs, kur ir mūsu robežas un kādas vajadzības šobrīd prasa uzmanību.
Emociju definīcija vienkāršā valodā
Profesionālā valodā emocijas var raksturot kā fizioloģisku, neiroloģisku, uzvedības un verbālu reakciju kopumu uz notikumiem, kuriem cilvēka dzīvē ir subjektīva nozīme.
Vienkāršāk sakot, emocijas ir veids, kā ķermenis un psihe paziņo: “Šis man ir svarīgi.”
Subjektīvi emocijas mēs piedzīvojam kā patīkamas vai nepatīkamas izjūtas.
Objektīvi tās ir saistītas ar fizioloģiskiem procesiem: sirdsdarbību, elpošanu, muskuļu tonusu, nervu sistēmas aktivizāciju un ķermeņa gatavību rīkoties.
Kāpēc emocijas ir vajadzīgas?
Emocijām ir vairākas svarīgas funkcijas. Tās palīdz pielāgoties videi, pieņemt lēmumus, pamanīt briesmas, saprast savas vajadzības, komunicēt ar citiem un mobilizēt ķermeni rīcībai.
Emocijas informē par to, kas mums ir svarīgs.
Emocijas motivē konkrētai rīcībai.
Emocijas palīdz komunicēt un saprast citus cilvēkus.
Emocijas mobilizē ķermeni - dod enerģiju vai liek apstāties.
Emocijas palīdz novērtēt situācijas nozīmīgumu mūsu dzīvē.
Piemēram, bailes var brīdināt par iespējamu apdraudējumu, dusmas var signalizēt par pārkāptām robežām, skumjas var palīdzēt pieņemt zaudējumu, bet prieks - nostiprināt to, kas mums sniedz tuvību, drošību vai gandarījumu.
Tāpēc mērķis nav no emocijām atbrīvoties. Mērķis ir iemācīties tās atpazīt, saprast un regulēt tā, lai emocijas nekļūtu par automātisku uzvedības vadītāju. Ja šī tēma Tev ir aktuāla praktiski, turpini ar rakstu“Kā saprast savas emocijas?”.
Kā emocijas ietekmē uztveri?
Spēcīgas emocijas var darboties kā filtrs. Tās var palīdzēt ātri reaģēt, bet reizēm arī sašaurina uztveri. Kad emociju intensitāte ir ļoti augsta, cilvēkam var būt grūtāk domāt loģiski, izvērtēt situāciju mierīgi un reaģēt atbilstoši realitātei.
Emociju klasifikācija: kādas emocijas pastāv?
Pastāv dažādas emociju klasifikācijas. Atkarībā no teorijas tiek minētas 4 līdz 14 pamata emocijas. Ikdienas izpratnei noderīgi emocijas iedalīt pamata emocijās un sarežģītākās sociālās emocijās.
Pamata emocijas parasti ir ātras, automātiskas un cieši saistītas ar izdzīvošanu. Pie tām bieži pieskaita prieku, skumjas, bailes, dusmas, riebumu un pārsteigumu.
Sociālās un sarežģītākās emocijas veidojas attiecībās ar citiem cilvēkiem un sevi. Pie tām pieder kauns, vaina, skaudība, greizsirdība, lepnums, pateicība, uzticēšanās un citas niansētākas emocionālas pieredzes.
Emocijas un vajadzības
Emocijas ir cieši saistītas ar vajadzībām. Bieži tās parādās brīdī, kad kāda vajadzība ir
apmierināta,
apdraudēta vai
ilgstoši ignorēta.
Tieši tāpēc emociju izpratne palīdz labāk saprast arī sevi.
Piemēram, aiz dusmām var būt vajadzība pēc robežām, aiz bailēm - vajadzība pēc drošības, aiz skumjām - vajadzība pēc tuvības vai pieņemšanas, bet aiz vainas - vajadzība atjaunot saikni vai labot nodarīto.
Ķermenis emocijās var reaģēt dažādi: cīnīties, bēgt, sastingt vai pielāgoties. Šīs reakcijas nav “sliktas” - tās ir nervu sistēmas mēģinājums mūs pasargāt.
Emocijas un uzvedība
Spēja regulēt savas emocijas ir viena no emocionālā intelekta pazīmēm. Lai to apgūtu ir nepieciešams saprast un pieņemt savu emocionālo pārdzīvojumu.
Cilvēki ar labām emociju regulācijas spējām var kontrolēt impulsīvu uzvedību - tas savukārt palīdz veidot veiksmīgākas sociālās attiecības un risināt problēmsituācijas jeb tikt galā ar grūtībām dzīvē
Vecāki ar savu paraugu māca bērniem, kuras emocijas ir pieņemts izpaust un kuras - nē. Piemēram, stereotips, ka zēni neraud un meitenes nedusmojas var nostiprināties kā nosacījuma reflekss un veicināt konkrētu emociju apspiešanu.
Emocijas, jūtas, garastāvoklis un citi termini
Ikdienā vārdus “emocijas” un “jūtas” bieži lieto kā sinonīmus, tomēr psiholoģijā tos mēdz nošķirt.
Emocijas ir īslaicīgākas reakcijas uz konkrētu situāciju vai notikumu.
Jūtas ir ilgstošāka emocionāla attieksme pret sevi, citiem cilvēkiem vai dzīves notikumiem.
Garastāvoklis ir ilgāks emocionālais fons, kas bieži nav saistīts ar vienu konkrētu situāciju.
Afekts ir īslaicīgs, spēcīgs emocionāls uzliesmojums.
Frustrācija rodas, kad mērķa sasniegšanu kavē šķēršļi.
Aleksitīmija nozīmē grūtības atpazīt, saprast un vārdos izteikt savas emocijas.
Emociju bioloģija: kas notiek ķermenī?
Emocionālās spriedzes laikā tiek ietekmētas vairākas organisma sistēmas. Mēs to varam pamanīt kā (1) paātrinātu sirdsdarbību, (2) elpošanas izmaiņas, (3) muskuļu saspringumu, (4) svīšanu, (5) drebuļus, (6) smaguma sajūtu vai (7) pēkšņu enerģijas pieplūdumu.
Par bioķīmiskajiem procesiem ļoti labs ilustratīvs piemērs ir emociju kubs (Lovheim, 2012), kas izskaidro katras pamatemocijas bioķīmisko dabu.
Emociju rašanās ir saistīta ar smadzeņu darbību un nervu sistēmas regulāciju. Liela nozīme ir limbiskajai sistēmai, amigdalai, hipotalāmam un pieres daivām, kas palīdz gan uztvert emocionālo informāciju, gan izvērtēt un regulēt reakciju.
Tāpēc emocijas nav tikai “galvā”. Tās vienmēr ir arī ķermenī. Jo labāk spējam pamanīt ķermeņa signālus, jo vieglāk kļūst atpazīt emociju, pirms tā pārvēršas automātiskā reakcijā. Šeit ļoti noderīgs nākamais solis ir “Emociju aplis” - praktisks instruments, kas palīdz atrast precīzākus emociju vārdus.
Emocijas un uzvedība
Spēja regulēt emocijas ir viena no emocionālā intelekta (brieduma) pazīmēm. Tas nenozīmē emocijas apspiest vai izlikties, ka tās neeksistē. Regulēt emocijas nozīmē tās pamanīt, nosaukt, saprast un izvēlēties, kā uz tām reaģēt.
Cilvēki ar labākām emociju regulācijas prasmēm parasti spēj mierīgāk risināt konfliktus, mazāk reaģē impulsīvi un veiksmīgāk veido attiecības. Tas nenozīmē, ka viņi nejūt dusmas, bailes vai skumjas. Tas nozīmē, ka emocijas nekļūst par vienīgo rīcības vadītāju.
Emociju regulāciju mēs mācāmies arī attiecībās. Vecāki, skolotāji un citi pieaugušie ar savu piemēru bērniem rāda, kuras emocijas drīkst izpaust, kuras jāslēpj un kā ar tām apieties. Tāpēc pieaugušā vecumā reizēm ir jāmācās no jauna: emocijas nav jāapspiež - tās ir jāsaprot. Ja vēlies šo prasmi trenēt sistemātiski, nākamais loģiskais solis ir “Emociju skola”.
Biežāk uzdotie jautājumi par emocijām
Vai emocijas var kontrolēt?
Pašu pirmo emocijas vilni mēs parasti neizvēlamies. Taču varam mācīties regulēt savu reakciju - apstāties, nosaukt emociju, saprast tās nozīmi un izvēlēties piemērotāku rīcību.
Vai ir sliktas emocijas?
Nē. Ir patīkamas un nepatīkamas emocijas, bet katrai emocijai ir sava funkcija. Grūtības parasti rodas nevis tāpēc, ka emocija pastāv, bet tāpēc, ka mēs to nesaprotam, apspiežam vai reaģējam automātiski.
Kā saprast savas emocijas?
Sāc ar ķermeni: pamani elpošanu, sirdsdarbību, saspringumu, smagumu vai citas sajūtas. Pēc tam mēģini nosaukt emociju vārdā un pajautā sev: kas notika tieši pirms šīs sajūtas un kāda vajadzība aiz tās varētu slēpties? Vairāk par to vari lasīt rakstā “Kā saprast savas emocijas?”.
Ko darīt, ja emocijas ir pārāk spēcīgas?
Ja emocijas kļūst ļoti intensīvas, vispirms svarīgi palīdzēt ķermenim nomierināties: palēnināt elpošanu, pamanīt apkārtni, sajust pēdas pie zemes vai uz brīdi attālināties no situācijas. Tikai pēc tam ir vieglāk domāt un sarunāties. Praktiskus soļus vari turpināt rakstā “Kā regulēt emocijas?”.
Noslēgumā
Emocijas nav traucēklis. Tās ir informācija par to, kas mums ir svarīgs, kas mūs sargā, kas sāp, kas pietrūkst un kas palīdz justies dzīvam. Jo labāk mācāmies emocijas pamanīt, nosaukt un saprast, jo vieglāk kļūst veidot attiecības, pieņemt lēmumus un rūpēties par savu psihisko veselību.
Ja vēlies sākt praktiski, pamēģini šodien pierakstīt trīs emocijas, kuras piedzīvoji, un vienu vajadzību, kas varētu būt aiz katras no tām. Tas ir vienkāršs, bet ļoti nozīmīgs solis ceļā uz labāku sevis izpratni. Šim vingrinājumam vari izmantot “Emociju dienasgrāmatu” vai “Emociju apli”.
