Psihoterapijas gids

Kas ir psihoterapija?

Psihoterapija ir process, kurā terapeits izmanto pētījumos pierādītas sarunas metodes, lai palīdzētu pārvarēt emocionālās grūtības. Psihoterapija palīdz izprast un pārveidot neapzinātos emocionālos un uzvedības modeļus, kas sakņojas agrīnās dzīves pieredzē un attiecībās. Tās mērķis ir atklāt apslēptos konfliktus un emocijas, izmantojot metodes kā pārneses analīzi, brīvās asociācijas un sapņu interpretāciju. Terapijas procesā klientam tiek sniegta iespēja izprast sevi dziļāk un veidot ilgtspējīgas pārmaiņas, strādājot ciešā sadarbībā ar terapeitu. Terapeitiskās attiecības ir nozīmīga procesa daļa, kas veicina klienta pašizpratni. Ja ir vēlme iegūt dziļas un ilgstošas pārmaiņas, jārēķinās ar vismaz 40 vizīšu ilgu terapiju.

Terapijas ieguvumi:

  • Attiecību problēmu mazināšanās, attiecību uzlabošanās

  • Lieku ciešanu mazināšanās

  • Emociju apzināšanās, kas ļauj rīkoties pēc savām vēlmēm un dzīves mērķiem, nevis automātiskiem impulsiem

  • Rīki un metodes, ko var izmantot, lai uzlabotu dzīves un attiecību kvalitāti.

Tā kā mēs apspriedīsim nepatīkamās sajūtas (skumjas, vainas apziņa, vilšanās, kauns, dusmas, bezspēcība, bezpalīdzība u.c.), var rasties vēlme kavēt sesijas, izlaist tās vai pat pārtraukt terapijas procesu. Lai gan tā ir tā izvēle, ieteiktu pirms terapijas noslēgšanas vismaz mēnesi iepriekš par to ziņot terapeitam.

Izvērtēšanas vizītes

Pirmās 4 ir izvērtēšanas vizītes var sagatavoties pārrunāt minētās tēmas. Šis ir aptuvenais plāns, pēc kura vadīties, bet tas nav 100% noteikts, jo ir situācijas, kad par attiecībām runājam jau pirmajā vizītē. Ja nevēlaties terapijā runāt par savām pagātnes attiecībām ar ģimeni vai tagadnes attiecībām, tad diemžēl terapijas process būs virspusējs un var nesniegt vēlamo efektu.

  • Emocionālo problēmu un vajadzību izpētīšana un terapeits dalās pirmajā iespaidā, piedāvājot piemērotāko terapijas fokusu.

  • Ģimenes situācijas izpētīšana tagadnē un pagātnē - attiecības ar partneri, aprūpētājiem un citiem tuviem cilvēkiem.

  • Citu nepieciešamo attiecību, situāciju, pagātnes pieredzes izpēte, lai terapeits iegūtu dziļāku skatījumu uz Tavu dzīvi un spētu pēc iespējas labāk palīdzēt.

  • Terapijas skaidrāku mērķu un aptuvenā ilguma noteikšana (cik ilgai terapijai esi gatavs/a).

Psihoterapijas regulārās vizītes

  • Runā brīvi par jebko, kas nāk prātā

    Psihoterapijas laikā ieteicams runāt par jebko, kas nāk prātā informāciju nefiltrējot un brīvi paužot visas jūtas (bailes, skumjas, dusmas, u.tml.).

    Šī brīva un spontāna izteikšanās palīdz atklāt neapzinātas domas un emocijas, kas var būt saistītas ar Jūsu problēmām. Brīvās asociācijas bieži vien atklāj sakarības starp tagadni un pagātni.

    Var būt reizes, kad šķiet, ka “nav par ko runāt”. Tas ir normāls pretestības process terapijas gaitā - tas nozīmē, ka Tava psihe pretojas pārmaiņu procesam. Tāpēc mēs varam to analizēt. Ja rodas jautājumi vai šaubas par procesu, tad droši to varam apspriest. Ja neizdosies pārvarēt šo pretestību un izbeigsi pēkšņi terapiju, ir risks, ka emocionāli uzlabojumi netiks sasniegti.

  • Psihoterapija ietver pārmaiņas, kas var šķist draudīgas jums un tuvajiem cilvēkiem, kas var sākotnēji likt domāt, ka kļūst tikai sliktāk - terapijas laikā mēs veicam tādu kā “remontu” psihē, tāpēc vispirms izskatās sliktāk, bet pēc tam skats krietni uzlabojas.

    Terapija ir diskomforta vērta, jo tā ilgtermiņā bieži noved pie labākām attiecībām, mierīgākas dzīves, konkrētu problēmu atrisināšanas un ievērojamas ciešanu sajūtas samazināšanās.

    Tāpat kā jebkurš profesionāls pakalpojums, terapija var nedarboties, un salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam problēmas var pasliktināties. Ja ir izjūta, ka tā notiek Jums un ir vēlme to pārtraukt, ziņojiet par to, lai varam sarunāt noslēdzošās terapijas vizītes, kur apkopojam paveikto darbu.

  • Terapija ir sevis iepazīšanas process, kur notiek:

    • Savas personības noskaidrošana - kādas stiprās puses un īpašības Tev piemīt, un kādas vēlies attīstīt.

    • Savu emocionālo stāvokļu apzināšanās un to, kā vadīt savas emocijas.

    • Savu vērtību noskaidrošana - kas Tev ir svarīgs un kas nav. Par ko dzīvē vēlies iestāties.

    • Komunikācijas prasmju uzlabošana attiecībās - kā komunicēt un novilkt robežas attiecībās.

    • Savas uzvedības motivācijas apzināšanās un kā pagātnes pieredze ietekmē Tavu uzvedību.

    Nereti terapijā cilvēki nonāk ar mērķi uzlabot pašvērtības izjūtu, lai vairotu pašcieņu. To nevar uzlabot vienā konkrētā veidā, bet ļaujoties sevis iepazīšanai terapijā, pašvērtējums bieži vien kļūst stabilāks un veselīgāks.

  • Terapija nav tikai runāšana par savām problēmām un jūtām, bet gan aktīvs savas dzīves pārmaiņas veicinošs process. Terapeits atbalstīs, lai palīdzētu izveidot tādu dzīvi, kādu vēlies dzīvot.

    Lai Tev izdotos veiksmīgi ieviest terapijā apgūtās emocionālās veselības prasmes, tās vēlams praktizēt starp sesijām. Tas, protams, nav obligāti, bet tas ir tāpat kā mācīties spēlēt ģitāru vai vadīt automašīnu: jo vairāk vingrināsies, jo labāk sāks sanāk.

    Tas prasīs ne tikai pasīvu ļaušanos terapijas sarunām, bet arī aktīvu piepūli. Jaunie ieradumi var šķist biedējoši, bet terapeits kalpo kā lielisks emocionālais atbalsts šajā ceļā.

  • Sapņi tiek uzskatīti par “neapzinātā logu” – tie var atspoguļot pacienta apspiestās emocijas, vēlmes un konfliktus, kas citādi paliktu neapzināti. Terapijas laikā terapeits un pacients kopīgi pēta sapņu simboliku un nozīmi, lai labāk izprastu Jūsu iekšējo pasauli un neapzinātās bažas.

  • Psihodinamiskā terapija balstās uz pieņēmumu, ka daudzi mūsu uzvedības un emocionālie modeļi ir ietekmēti no neapzinātām domām, atmiņām un vēlmēm. Šie neapzinātie procesi var radīt iekšējas pretrunas, trauksmi vai depresiju. Terapijas laikā pacients tiek aicināts izpētīt šos procesus, lai saprastu, kā tie ietekmē pašreizējās attiecības, darba dzīvi un personiskos lēmumus.

  • Pārnese ir emocionāla reakcija uz terapeitu, kas atspoguļo pacienta attiecību modeļus un pieredzi no pagātnes. Piemēram, pacients var uztvert terapeitu kā vecāku vai autoritāti, tādējādi atkārtojot agrīnās dzīves pieredzes modeļus. Terapeits analizē šo pārnesi, lai palīdzētu pacientam apzināties un pārveidot destruktīvus attiecību modeļus.

  • Kad mēs vienojamies par regulārām iknedēļas vai ik 2 nedēļu terapijas sesijām, es laiku un vietu rezervēju tikai Jums kamēr mēs kopīgi nevienojamies par pretējo. Tas nozīmē, ka šis laiks netiek piedāvāts citiem cilvēkiem. Sakarā ar šo - ja nav iespējams ierasties uz plānoto sesiju un to nepaziņo laicīgi, man joprojām ir jāietur pilna samaksa par nenotikušo sesiju. Laicīga regulārās ieplānotās vizītes atcelšana nozīmē, ka par sesijas atcelšanu paziņo iepriekšējās vizītes sākumā, nevis laikā starp vizītēm.

    Ja ir steidzama situācija, var vizīti pārcelt online (zoom, whatsapp). Var mēģināt pārcelt vizīti uz citu pieejamo laiku tajā pašā nedēļā, ja tāds pieejams - tad samaksa par nenotikušo vizīti netiks ieturēta.

    Turklāt, ja notiek kāda neatliekama un neparedzēta situācija, 1 reizi gadā 1 nesaskaņoti neatcelta vizīte tiks attaisnota un par to samaksa netiks ieturēta. Es saprotu, ka dzīvē var notikt neparedzētas lietas, un es cenšos būt saprotoša šādās situācijās. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu terapeitisko darbu, ir svarīgi ievērot šos noteikumus.

    Ja ir rezervēts regulārais laiks, piemēram, trešdienas 14:00 vai katra 2. trešdiena 14:00, tas netiek piedāvāts nevienam citam. Tomēr, ja tas tiek nesaskaņoti atcelts vairāk kā 1 reizi gada laikā, tas tiks piedāvāts kā brīvais laiks kādam citam un ir risks šo regulāro rezervācijas laiku pazaudēt.

  • Nepieciešamais terapijas ilgums katram cilvēkam ir atšķirīgs atkarībā no risināmajām problēmām un motivācijas analizēt sevi. To, cik ilgi Tev vajadzēs terapiju nevar viennozīmīgi paredzēt, bet jo ilgāka būs terapija, jo noturīgāki ir tās efekti.

    Tev nepieciešamo terapijas ilgumu vislabāk var palīdzēt noteikt terapeits, bet pamata princips ir tāds - ja problēma, ko vēlies risināt nav bijusi ilgāka par 6 mēnešiem, tad var būt, ka pietiks ar īstermiņa terapiju (līdz 20 vizītēm).

    Viena vizīte ir 45 minūtes ilga. Tās laikā parasti var pārrunāt 1 līdz 2 aktuālās tēmas. Ieteicams sarunu sākt ar svarīgāko. Ja nozīmīga tēma iesākta pēdējās 5 minūtēs, tad attiecīgo tēmu turpināsim nākamajā vizītē. Ja būs nepieciešams pārplānot nākamās vizītes laiku, tad kalendāru saskaņošana arī ietilpst 45 minūtēs.

  • Lai terapija būtu efektīva, to ir vēlams apmeklēt vismaz reizi nedēļā, vismaz pirmās 12-20 vizītes.

    Apmeklējumu vēlams veikt vienā un tajā pašā nedēļas dienā un laikā, kas nemainās, lai ir mazāka iespēja sajaukt vizītes laiku.

    Terapija, kas tiek apmeklēta ik 2 nedēļas arī dod emocionālo atbalstu, bet diemžēl nedod iespēju strādāt ar dziļākiem jautājumiem vai pagātnes pieredzi. Darbs šādā biežumā ir lēnāks, tāpēc jārēķinās, ka tas būs 2 reizes ilgāks, ja skaita mēnešos/gados. Ja ir finansiāli grūti, tad var vai nu iekrāt naudu terapijai, vai sākotnēji apmeklēt ik 2 nedēļas un pēc tam, kad līdzekļi atrodas, biežumu palielināt.

  • Ja mēs netīšām tiekamies kādā publiskā vietā, tad droši varam sasveicināties, bet terapeitiskais darbs norit tikai terapijas sesijas laikā.

    Terapeitu vislabāk var sazināt īsziņā. Terapeits ir sasniedzams darba dienās 9:00-17:00. Brīžos, kad notiek terapijas vizītes, terapeits uz telefona zvaniem nespēs atbildēt. Ārkārtas situācijas gadījumā ieteiktu sazināties ar tuvāko neatliekamās palīdzības numuru vai krīzes centra tālruni.

    Saziņa starp vizītēm ir vēlama tikai īsu un organizatorisku procesu gadījumā, ne ilgāk kā 5 minūtes.

    Ja nepieciešams izrakstīt vai papildināt medikamentus, par to lūdzams ziņot vizītes sākumā, lai tās laikā var veikt šo darbu. Medikamenti, kas izrakstīti ārpus vizītes tiek uzskatīts par papildus pakalpojumu, kas šajā gadījumā izmaksās 20 EUR.

  • Minimālais ieteicamais vizīšu skaits ir 12 vizītes - to laikā parasti cilvēki izjūt pirmo emocionālu atvieglojumu un saprot, vai viņiem terapija sadarbībā ar konkrēto terapeitu palīdz, vai nē. Šis vizīšu skaits ir uzskatāms par krīzes terapiju.

    Īstermiņa psihoterapija ilgst 24 vizītes - tā dod simptomu atvieglojumu daļai cilvēku un atrisina vienu galveno, sāpīgāko jautājumu. Ja galveno problēmu atrisinām šajā laikā un nav vēlmes sevi analizēt dziļāk, terapiju var pārtraukt vai iepauzēt uz nenoteiktu laiku par to ziņojot vismaz mēnesi iepriekš.

    Ilgtermiņa psihoterapija ilgst 48 un vairāk vizītes - vismaz gadu ilga terapija veicina stabilas emocionālās un uzvedības pārmaiņas. Vidējais ilgtermiņa psihoterapijas ilgums ir 2 gadi iknedēļas sesijas, bet var būt arī 4 un 8 gadus ilgas. Paši psihoterapeiti psihoterapiju apmeklē vismaz 4 gadus, lai dziļi izprastu sevi. Gadiem ilga terapija maina raksturu un mazina tā problēmas. Šī terapija ir ietiecama, ja konkrētās problēmas nomoka kopš sevi atceries.

  • Lai nodrošinātu, ka terapijas noslēgums notiek pārdomāti un atbilstoši Jūsu vajadzībām (ka tā nav pretestība piekļūt savām emocionālajām problēmām), ir svarīgi ievērot noteiktu terapijas noslēgšanas procesu.

    Ja apsver terapijas noslēgšanu, lūdzu, izsaki šo vēlmi terapeitam vizītes laikā, lai varat pārrunāt lēmuma motivāciju un turpmāko plānu. Protams, terapeits nevar aizliegt beigt terapiju, bet, lai pārliecinātos par terapijas efekta noturīgumu, mēs organizēsim 2-4 noslēdzošās vizītes 1-3 mēnešu laikā. Šis laiks ļauj veikt visus nepieciešamos noslēguma procesa soļus un pārliecināties, ka esi patiesi gatavs pabeigt terapiju.

    Ja terapija tiek pēkšņi atcelta starp vizītēm, par vizīti rezervācijas nauda netiek atgriezta. Šī politika nodrošina, ka terapijas noslēguma process ir pārdomāts un atbilstošs abām pusēm.

    Terapijas noslēgšana ir būtisks solis dzīves ceļā, un es esmu šeit, lai atbalstītu šajā procesā. Ja ir jautājumi, to droši var pārrunāt ar terapeitu.

  • Maksājums par pirmo vizīti jāveic skaidrā naudā, ar bankas karti vai ar bankas pārskaitījumu vizītes dienā. Par katru nākamo vizīti samaksu veic vienu vizīti uz priekšu, kas nozīmē, ka pēc pirmās vizītes būs jāsamaksā jau par nākamo reizi u.tml.

    Pēc samaksas saņemšanas laiks tiek ierezervēts Tev. Var arī maksāt par sesiju bloku uz priekšu (kas ir mazliet izdevīgāk), bet šajā gadījumā, ja kāda vizīte netiek izmantota mēneša laikā, tad par to iemaksātā rezervācijas nauda diemžēl atgriezta netiek.

    Cenas

    • Pirmreizēja konsultācija (50 min): 80 EUR

    • Atkārtota vizīte (45 min): 70 EUR

    • Pāra konsultācija (55 min): 90 EUR

    • Krīzes (garā) konsultācija (55 min): 80 EUR

    • Mēneša maksa (2x): 130 EUR

    • Mēneša maksa (4x): 255 EUR

    Pakalpojumi, kas tiek veikti ārpus regulārajiem vizīšu laikiem ir par atsevišķu samaksu:

    • Izvērstais konsultanta slēdziens: 50 EUR

    • Izraksts no ambulatorās kartes (veidlapa 027/u): 30 EUR

    • Nozīmēto medikamentu recepšu atjaunošana ārpus vizītes laika: 20 EUR

    • Terapijā pārrunāto tēmu kopsavilkuma sagatavošana un izdruka (SSK-10 klasifikācijā): 15 EUR

    • Konsultācija čatā par medikamentiem starp vizītēm (10 min): 20 EUR

    Maksas izmaiņas

    • Maksa par vizīti ik gadu janvārī palielinās par 5-10 EUR inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma, kā arī terapeita kompetences un profesionālo prasmju pilnveides dēļ.

    • Par maksas maiņu un apmēru tiek ziņots decembrī.

  • Terapija ietver sarunas par ļoti privātām lietām. Palīdzība ir atkarīga no tā, cik atvērts spējat būt – savām idejām, jūtām un uzvedību. Lai nodrošinātu to, ka jūtaties brīvi būt atklātā sarunā, likums nosaka, ka psihoterapeita pienākums ir saglabāt klienta datu konfidencialitāti. Lietas, ko atklājat savam terapeitam, paliks konfidenciālas, kas nozīmē, ka terapeits neizpauž Jūsu identitāti un cieši ievēro konfidencialitātes principus.

    Dažkārt terapeits var dalīties ar vispārinātiem piemēriem no savas prakses, piemēram, lekcijās vai rakstos, lai izglītotu sabiedrību vai kolēģus par biežāk sastopamajiem gadījumiem, taču šie stāsti nesatur nekādu informāciju, kas varētu identificēt konkrētu personu.

    Lai terapeits nodrošinātu kvalitatīvu terapiju, viņš konsultējas ar citiem speciālistiem, neatklājot Jūsu identitāti un datus, pēc kuriem varētu atpazīt viņu. Arī konsultantam (supervizoram) ir juridisks pienākums šo informāciju nepaust.

    Lai orientētos terapijā aplūkotajās tēmās, terapeits veic vizīšu piezīmes. Tās ir īsas un palīdz izsekot līdzi terapijas procesam un progresam. Šīs piezīmes tiek glabātas aizsargātos dokumentos saskaņā ar datu aizsardzības likumu. Neviens cits nevar piekļūt pacienta pierakstiem, tālruņa ziņām vai citai konfidenciālai informācijai.

    Ir situācijas, kad juridisku apsvērumu dēļ terapeitam ir pienākums izpaust datus bez piekrišanas (lai gan terapeits pirms tam par to informē):

    • ja to pieprasa tiesa;

    • ja radi apdraudējumu sev (piemēram, pašnāvība);

    • ja radi apdraudējumu citiem un viņu veselībai (piemēram, fiziska vardarbība vai noziegums.)

    Šajās situācijās terapeitam jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jāziņo policijai.

    Terapeitam ir šī informācija jāpauž tādēļ, ka citādi viņš nepaužot to, kļūst kā nozieguma līdzdalībnieks. Terapeita mērķis nav Jūs sāpināt šajā situācijā, bet ievērot likumu.

    Likumi par konfidencialitāti ir sarežģīti. Lūdzu, ņemiet vērā, ka terapeits nevar sniegt juridiskas konsultācijas - tad jāvēršas pie jurista.